mail copy

FORCEO pētījums: Trešdaļai darbinieku vadītāji traucē strādāt 

24.09.2014

Biznesa konsultāciju un vadītāju apmācību kompānija FORCEO veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, kāds ir Latvijā strādājošo viedoklis par viņu tiešajiem vadītājiem. Pētījumā atklājās, ka trešdaļai (35%) darbinieku viņu tiešie vadītāji vairāk traucē kā palīdz sasniegt uzstādītos mērķus. Starp fiziskā darba veicējiem šis skaitlis ir būtiski augstāks – gandrīz pusei (46%) fiziskā darba veicējiem vadītāji vairāk traucē kā palīdz!!!

Pieņemot darbā vadītājus, organizācijas meklē profesionāļus, kas prot vadīt savu struktūrvienību darbus tā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Kā sasniegt struktūrvienību mērķus, katram vadītājam ir savas metodes. Taču viens ir skaidrs, lai sasniegtu mērķus daudz kas ir atkarīgs no izpildījuma un darītājiem – konkrētā darba veicējiem, kas radīs gala rezultātu. Tāpēc vadītājiem ir jāprot kopējos struktūrvienību mērķus sadalīt katra darbinieka individuālajos mērķos, jāprot ieinteresēt darbiniekus tos izpildīt un jāsniedz atbalsts mērķu izpildē.

FORCEO veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic parāda, ka Latvijā katram trešajam darbiniekam (35%) tiešais vadītājs vairāk traucē kā palīdz sasniegt uzstādītos mērķus. Starp fiziskā darba veicējiem (dažādi strādnieki rūpnīcās, veikalos utt.) gandrīz puse (46%) ir tādu, kas uzskata, ka mērķu izpildē tiešais vadītājs ir vairāk traucēklis kā palīgs.

GfK Custom Research Baltic valdes priekšsēdētāja Māra Tauriņa uzsver pārsteidzošu faktu, ka šāda sajūta ir ne tikai speciālistiem un fiziskā darba veicējiem. Arī katrs trešais vadītājs (35%), kas strādā algotu darbu un pats vada vismaz vienu darbinieku, izjūt kādus šķēršļus no sava vadītāja, tādējādi iezīmējot problēmas visos vadības līmeņos.

„Aptaujas rezultāti ir klusējošs darbinieku protests! Kā tas var būt, ka trešdaļai darbinieku ir sajūta, ka viņu vadītājs vairāk traucē kā palīdz sasniegt mērķus? Tas, ka vadītāji būtu tik masveidīgi nekompetenti un nedara to, kas viņiem patiesībā būtu jādara, mēs apšaubām. Drīzāk tās ir sekas, kas izriet no darbinieku mērķu neatbilstības organizācijas mērķiem, mērķu nepietiekamas komunicēšanas. Bez tam tas norāda, ka vadītājiem ir nepietiekama izpratne par to, kādos procesos un projektos padotie darbinieki darbojas, kādas funkcijas veic un cik ilgs laiks nepieciešams darba veikšanai,” uzskata Jānis Caune, FORCEO partneris un vadošais konsultants.

„Šoreiz gribētos uzsvērt vārdu „nedrošība”. Vadītāju nedrošība par paša izvirzītajiem mērķiem, nedrošība par darbinieku spēju izpildīt uzticēto, nedrošība par to, ko patiesībā darbinieks dara un lielā mērā arī nedrošība par savu, kā vadītāja lomu. Pēc būtības vadītāja rīcībā būtu jābūt izveidotai kontroles sistēmai, kura ļautu saprast notiekošo, neatraujot darītājus no darba. Mūsdienu vadītājam katastrofāli iztrūkst vadīšanas pamatiemaņu tādās jomās kā plānošana un kontrole. Nesaprotot savu lomu organizācijā, vadītāji izdomā dažādas pseidovadīšanas aktivitātes. Kā piemēram, bezgalīgu sapulču sasaukšana komunikācijas uzlabošanai, sarunas ar darbiniekiem viņu darba vietās un jaukšanās darba procesā ar padomu, kā ko izdarīt labāk. Pētījums to arī parāda. Ja vadītājam šķiet, ka viņš ir labākais darītājs, tad viņa vieta nav pie vadītājiem!” saka Andris Balodis, FORCEO partneris un vadošais konsultants.

FORCEO aptauja veikta interneta vidē no 2014.gada 1. līdz 6.augustam sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic, aptaujājot 1026 Latvijas iedzīvotājus, tajā skaitā 697 darbiniekus, kuriem ir tiešie vadītāji. 

Vairāk jautājiet Andrim Balodim pa e-pastu: andris.balodis@forceo.lv vai tālruni 29 282 101.